Teorētiskais pamatojums

Teorētiskais pamatojums

Psihologi saprot, ka cilvēki var neteikt, kas viņiem ir prātā, vai nu tādēļ, ka viņi nevēlas, vai arī nevar to izdarīt. Piemēram, ja smēķētājam, kas smēķē 4 paciņas dienā, pajautā: "Cik daudz jūs smēķējat?", viņš var mērķtiecīgi atbildēt, ka smēķē tikai 2 paciņas dienā, jo viņš kaunējas nosaukt patieso skaitu. Vai arī smēķētājs var vispār neatbildēt uz jautājumu, uzskatot, ka tas ir pārāk personisks. Tie ir piemēri par nevēlēšanos sniegt zināmo atbildi. Bet ir arī iespējams, ka smēķētājs, kas smēķē 4 paciņas dienā, var paziņot, ka smēķē tikai 2 paciņas, jo viņš patiešām tic, ka smēķē ap divām paciņām dienā. Neapzināta nepareizu atbilžu sniegšana dažreiz tiek devēta par pašapmānu; tas ilustrē nespēju sniegt vēlamo atbildi.

Atšķirība starp nevēlēšanos un nespēju ir līdzīga atšķirībai starp kaut kā apzinātu slēpšanu no citiem un neapzinātu slēpšanu no sevis paša. Implicīto asociāciju tests atļauj iedziļināties abos slēpšanas veidos. IAT mēra implicītās (netiešas, neapzinātas) attieksmes un uzskatus, kurus cilvēki vai nu nevēlas, vai arī nespēj paust.

Teorētiskais pamatojums

Izpētes ar IAT palīdzību vēsture
Atbildes uz bieži uzdotajiem jautājumiem par IAT
Kā saprast un interpretēt IAT rezultātus
IAT lietošanas ētiskie apsvērumi

Informācija pētniekiem un organizācijām, kas vēlas uzzināt vairāk par IAT un Implicīto asociāciju projektu

Svarīgo pētījumu bibliogrāfija
Projekta "Implicītās asociācijas" informatīvā mājaslapa: Satur informāciju par projektu, pakalpojumu sniedzēju kontaktinformāciju un pētījumu materiālus.

Vai Jums ir kādi neatbildēti jautājumi par testiem? rakstiet mums.

Copyright © IAT Corp.